Liene's Adventures

Kad pie manis uz ASV atbrauc ciemiņi no Latvijas, vienmēr cenšamies paceļot gan pa tuvākām, gan tālākām vietām. Uz dažām pilsētām / apskates objektiem šādā veidā esmu bijusi neskaitāmas reizes un gandrīz varētu sākt iekasēt samaksu par profesionāla gida pakalpojumiem, bet dažreiz sanāk ieplānot tālākus braucienus uz vietām, kuras arī manā Amerikas kontinenta austrumkrasta sarakstā vēl nav tikušas apskatītas. Kā viena no tādām bija nedēļas nogales brauciens uz Kanādas pilsētu Toronto, pa ceļam apstājoties pie Niagāras ūdenskrituma (kuru gan vienreiz jau gan biju redzējusi), tomēr sajūsmu par nelielo ceļojumu tas nemazināja.

Šim nelielajam izbraucienam atvēlējām 3 dienas. Protams, lielāks dienu skaits būtu bijis tikai bonuss, bet diemžēl gan man, gan vīram bija jāatgriežas darbā. Tā ka karstā augusta piektdienas rīta agrumā sēstamies mašīnā, lai veiktu 6h garo pārbraucienu uz Niagāras ūdenskritumu. Pa ceļam mūs pavada Pensilvānijas un Ņujorkas štatu kalnainās dabas ainavas, kas mijās ar fermām, pļavām un mežiem. 

Agrā pēcpusdienā esam sasnieguši Niagāru. Par cik ir piektdiena, tad tūristu netrūkst un visi tuvējie stāvlaukumi ir pilni. Tiekam nosūtīti uz stāvlaukumu #3, kas ir visattālākais no paša ūdenskrituma, bet kas tad mums ņipriem latviešiem – neiesim jau par autobusu maksāt, noparkojamies un soļojam atpakaļ uz ūdenskrituma pusi ar kājām. Par cik pie Niagāras jau vienreiz esmu bijusi, tad uzņemos gida lomu, vedot ciemiņus uz labākajiem skatu punktiem un piedāvājot iespējamās izklaides iespējas. Pakavējoties atmiņās jāatzīst, ka pirmo reizi redzot Niagāras ūdenskritumu 5 gadus atpakaļ, tas mani mazliet pievīla – par daudz urbāns, ar mājām, augstceltnēm un pat rūpnīcām blakus pašam ūdenskritumam. Pietrūka tā mežonīgā savvaļas iespaida. Par cik šoreiz zināju, ko no šīs vietas sagaidīt, tad cerēju, ka varbūt mani iespaidi mazliet pamainīsies, tomēr nē – arī šoreiz paliku pie vecajiem uzskatiem. Bet tas nebūt nenozīmē, ka ūdenskritums nav apskates vērts.

Kā viens no izklaides veidiem ir izbrauciens ar kuģīti Maid of Mist, kurš tūristus pievedīs pie paša ūdenskrituma apakšas, izmērcējot tos slapjus! Izsniegtie zilie lietusmētelīši (pončo) noteikti tiek likti vietā un vēlāk tos var ņemt līdzi kā suvenīrus. Par cik rinda uz šo braucienu ir gara un es jau tajā devos apmeklējot Niagāru iepriekšējo reizi, tad vien ērti iekārtojos gaidot upes krastā un palaižu šajā ekskursijā vien savus ciemiņus. 

Pēc Maid of Mist izbrauciena, dodamies uz Niagāras Skybridge jeb Debesu tiltu, kur var vērot visu lielo ūdenskritumu no putna lidojuma. Biļetes cena uz šo skatu laukumu ir vien simbolisks $1.

Par cik mums vēl ir nedaudz laika, tad nolemjam pāriet ASV – Kanādas robežu (tiltu) ar kājām un apskatīt ūdenskritumu arī no Kanādas puses, jo biju dzirdējusi, ka tas paver pavisam savādāku skatu punktu. Atstājot ASV zonu nav pat jāiet cauri muitai, tik izsoļo cauri vārtiņiem un atrodies neitrālajā zonā. Tilta vidū ir atzīme, kur sākas / beidzas ASV un Kanādas robežas.

Esmu diezgan aizgrābta par šo iespēju apskatīt ūdenskritumu arī no Kanādas puses, tomēr mūsu iecere neīstenojas, jo šādu gribētāju rinda Kanādas robežpunktā ir gara un neizskatās, ka tā vispār virzās uz priekšu. Kādu brīdi pagaidam un griežamies atpakaļ, jo jau sāk krēslot. Un kamēr šo rindu izstāvētu, būtu jau tumšs. Ejam atpakaļ uz ASV pusi, kur arī jātiek cauri robežkontrolei, tomēr šeit rindu nav un viss norit raiti. Drīz vien jau esam atpakaļ mašīnā, lai dotos meklēt naktsmītni. Rīt plānā Toronto!

Toronto man ir ‘’nezināma teritorija’’, jo šeit vēl nekad neesmu viesojusies. Tuvojoties pilsētai, pārsteidz tās arhitektūra – gandrīz visi debesskrāpji un augstceltnes ir vienādā stilā stikloti no apakšas līdz augšai. Toronto arī tiek saukta par ‘’debesskrāpju pilsētu’’, jo te ir pāri par 1800 ēkām, kuru augstums pārsniedz 30 metrus. Izskatās gluži kā stikla pilsēta. 

Daži interesanti fakti, ko internetā izlasīju par Toronto – tā ir Ontario provinces galvaspilsēta un ir visapdzīvotākā pilsēta Kanādā, kā arī 4. visapdzīvotākā visā Ziemeļamerikas kontinentā (aiz Mexico City, New York un Los Angeles). Toronto un tās tuvējā apkārtne ir mājas gandrīz 1/3 daļai no visiem Kanādas iedzīvotājiem. Vēl kāds ievērības cienīgs fakts ir tas, ka aptuveni 50% Toronto iedzīvotāju ir dzimuši ārpus Kanādas!

Pēc Kanādā dzīvojošo radinieku ieteikuma, dodamies uz pilsētas centrā esošo telekomunikāciju torni CN Tower, lai apskatītu Toronto no rotējošā kupola visos 360 grādos! Tornis ir 553m augsts un līdz 2007. gadam bija augstākais tornis pasaulē. Pats kupols ir restorāns un izrādās vienīgā iespēja tur tikt ir ar rezervāciju. Par cik rezervācijas mums nav, tad šis plāns mums atkrīt.

No torņa augšas iespējams arī lēkt ar gumiju, bet arī šādi drosminieki mūsu vidū neatrodas, tā ka pametam torni un apstaigājam tam apkārt esošo skvēriņu.

Te ir gan dažādi restorāni, gan strūklakas, arī Toronto akvārijs, dzelzceļa muzejs un alus brūvētava... Ļoti populāra vieta cilvēku kopā sanākšanai, lai vienkārši pavadītu dienu (vai vakaru) šajā nekad nerimstošajā burzmā pilsētas centrā.

Bilde: www.skyscrapercity.com

Jauka vieta laiskai pastaigai ir arī gar Ontario ezera malu ierīkotajā pastaigu zonā. No šejienes atiet dažādi eksursiju kuģīši (gan vakariņu kruīzi, gan piedzīvojumu ekskursijas kā pirātu kuģi). Ik pa laikam dažādi brīvmakslinieki izrāda savas prasmes – muzikanti, komiķi, akrobāti. Pa malām ierīkotas āra kafejnīcas ar skatu pār promenādi. Šī noteikti ir jauka vieta pastaigai kā dienā, tā vakarā.

Tā klejojot arī paiet mūsu diena Toronto. Kaut esam apstaigājuši un redzējuši tikai nelielu daļiņu no pilsētas, iespaidi ir gūti. Noteikti, ka skatīt vēl būtu daudz ko, bet diemžēl laiks šoreiz nav mūsu sabiedrotais un jāsāk domāt par došanos mājup.

Ceļš atpakaļ ir garš un arī nogurdinošs, tomēr jauniegūtie iespaidi kārtējo reizi atsver zaudētās miega stundas!