Liene's Adventures

Ir aizvadītas pāris nogurdinošas pēcsvētku darba nedēļas, un, pamostoties setsdienas rītā, roka tik tiešām nu nemaz nesniedzas pēc putekļu lupatas. Sākam prātot, kur mēs uz dienu varētu doties relaksēt prātu un dvēseli? Gandrīz visas vietas vienas dienas mašīnas brauciena attālumā jau sen apmeklētas, pie tam, ir janvāra vidus, tā ka nebūtu prātīgi doties uz ziemeļiem uz Pokono kalnu reģionu, jo tur patreiz valda sniegs un sals. Pētām karti dienvidu virzienā un ieraugām ļoti interesantu dabasparku, sauktu ‘Island Beach State Park’. Uz pludmali ziemas vidū? Kāpēc ne?!? Pie tam, šajā parkā vēl neesam bijuši un internetā izlasot, ka ziemā uz pludmali atļauts vest arī suņus, lādējam šos mašīnā un īsti ģimeniska diena var sākties!

Kaut termometra stabiņš ārā rāda ap -5 grādiem, esam apņēmības pilni pavadīt dienu pastaigājoties pa pludmali, tā ka apģērbjamies gan paši, gan paņemam ziemas mētelīšus suņiem, jo Atlantijas okeāna krastā vējš noteikti liks par sevi manīt! 

Pats parks atrodas New Jersey štatā un atrodas uz salas (kā jau nosaukums to izsaka), kas ar pašu kontinentu ir savienots ar 1.5km garu tiltu. Vasarā visa salas teritorija ir viena liela pludmale, kas stiepjas 10 jūdžu (16km) garumā. Tad šeit viss notiek pēc vienkārša principa: ‘’Kas pirmais brauc, tas pirmais maļ.’’ Un kad stāvlaukumi piepildās, iekšā pludmales gribētāji vairs netiek laisti. Tomēr ziemas vidū mums šādu draudu nav un pie parka ieejas mums priekšā ir tik 1 mašīna. Samaksājot $10 ieeju, mums tiek izsniegta lapiņa, uz kuras ir lūgums nebarot lapsas. ‘’Dīvaini,’’ pie sevis nodomāju, taču jau pēc pirmajiem metriem viss ir skaidrs – lapsas brīvi skraida pa pa parka galveno ceļu, cerībā, ka apmeklētāji apstāsies un tām ko iedos. Un tā arī notiek. Visi atbraucēji momentā stāj ceļmalā, lec ārā, un visiem zib fotoaparāti. Pārsvarā lapsas ir ''tramīgi drošas'', tomēr rokā nevienam nedodas.

Kad esam beiguši jūsmināties par lapsām, sākam meklēt stāvlaukumu, lai beidzot varētu doties uz pludmali. Un kaut ir sestdiena, visā lielajā stāvlaukumā bez mums ir vēl tikai 3 citas mašīnas. Sasniedzot pludmali, skaties uz kuru pusi gribi – līdz horizontam nav redzama neviena cita dzīva dvēsele. Sirreāla sajūta! Un arī suņiem par to prieks, jo tie tiek palaisti savā vaļā bez pavadām – lai jau izskrienas pēc sirds patikas!

Kā jau bijām plānojuši, vēja ietekmē gaiss bija ļoti dzestrs un auksts (papildus jau tā -5 grādiem), bet tam bija kāds ļoti liels pluss – uz pievakari dzidrās debesis sāka krāsoties fantastiskās saulrieta krāsās, sākot no dažādu toņu ziliem, līdz pasteļ rozā un lillā, līdz spilgti oranžam un sarkanam! Šis noteikti bija viens no skaistākajiem saulrietiem, ko atminos, un sava daļa skaistuma bija arī faktā, ka mēs bijām vienīgie cilvēki visā okeāna krastā.

Pēc saulrieta kulminācijas noskatīšanās nolēmām aizbraukt līdz pašai parka dienvidu daļai, jo tur jābūt redzamai bākai ‘Barnegat Lighthouse’, tomēr mazliet neaprēķinājām, cik ātri ziemā pēc saulrieta paliek tumšs, un, lai redzētu pašu bāku, līdz tai jādodas kājām. Par cik piķa melna tumsa nāk virsū lieliem soļiem, tad nodoms apskatīt bāku bija jāatliek uz nākošo reizi. Zemāk redzamais bākas foto ņemts no interneta, lai būtu uzskatāms, ko palaidām garām. :(

Un kaut ir mazliet žēl, ka bāku tomēr neizdevās skatīt pašu acīm, šis ir labs iemesls, lai uz šo vienreizējo salu vēl kādreiz atgrieztos!

Mana otrā vizīte Island Beach State Park.

Šī mazā okeāna sala man tā iepatikās, ka nolēmu to apciemot vēlreiz, tikai šoreiz līdzi ņemot mazliet citus mājas mīluļus.

Pirms peldēšanas sezonas sākuma Island Beach SP ir atļauts ievest arī savus privātos zirgus, ar kuriem var doties vairāku stundu garās pastaigās gar okeāna krastu vai pat izmēģināt peldi okeānā. Tiesa, kaut diena bija jauka, silta un saulaina, martā bija mazliet par aukstu, lai pilnībā mērcētos aukstajā okeāna ūdenī, tomēr saslapināt (zirga) kājas mēs paguvām gan! Jāšanai gar krastu nekādu ierobežojumu nav un var doties gan mierīgā pastaigā, gan pilnos auļos, ko mēs arī darījām! Kopumā šeit tika pavadītas 4 vienreizējas stundas, kas bija mana zirga pirmais okeāna apciemojums, tā ka iespaidu pilna diena bija gan divkājainajiem, gan četrkājainajiem radījumiem!