Liene's Adventures

Kādu dienu, ierodoties mājās no kārtējās darbadienas, saku vīram, ka vajadzētu kaut kur nedēļas nogalē varbūt doties mazliet ‘’uzelpot’’, citādi jau 3 nedēļas nogales nekur nav būts un katra brīvā stundiņa tikusi pavadīta pļaujot mauriņu, ravējot nezāles, mazgājot suņus, beržot grīdas, slaukot putekļus, šķirojot veļu, spodrinot logus un tā tālāk un tā joprojām...  Vīram zibenīga ideja, sak, laižam piektdien pēc darba uz Pitsburgu un svētdien atpakaļ, jo jau kādus gadus 2 runājam, ka gribam šo pilsētu apskatīt, bet tā arī nekad vēl līdz šim nav sanācis šo ideju īstenot. Prātā īsi apsveru ‘par’ un ‘pret’ (godīgi sakot, ‘pret’ izlaižu) un nolemjam, ka piektdien pēc saīsinātas darbadienas dosimies ceļā.

Protams, kaut bijām plānojuši ap kādiem 17:00 sākt kustēties Pitsburgas virzienā, abi šajā laikā sākām kustēties nevis Pitsburgas virzienā, bet gan virzienā no savām darbavietām uz māju. Tipiski – tad, kad vajag tikt no darba prom ātrāk, tas nekad nenotiek. Ap 18:30 bijām sakravājuši šādas tādas somas, salādējuši tās mašīnā un varējām sākt ripināt... it kā. Vēl tik bija jāpiestāj fotoaparatūras veikalā, kur biju iedevusi remontā savu fotoaparātu. Piektdienas vakarā te bija tikai viens darbinieks, kurš bija pārņemts vecas tantiņas varā, kura mēģināja nopirkt fotoaparātu, bet nezināja, kuru pogu spiest, lai to vispār ieslēgtu. Bet vajadzēja viņai, protams, to krutāko un dārgāko! Pēc 45 minūšu gaidīšanas arī es saņēmu savu aparātu (tiesa gan, mans vēl nebija salabots, tāpēc veikals aizdeva man vienu no savām fotokamerām) un ap 20:00 BEIDZOT bijām gatavi atstāt Filadelfiju, lai dotos uz Pitsburgu. Joks vien tāds, ka Filadelfiju no Pitsburgas šķir ap 500 kilometru un, beidzot uzsākot ceļu 20:00 vakarā, mums abiem bija skaidrs, ka Pitsburgu šovakar nesasniegsim. Plāns – braukt, kamēr acis krīt ciet un tad meklēt tuvāko viesnīcu. Tā arī darījām – ap 2 naktī bijām no Pitsburgas vien stundas attālumā, tā ka nolēmām tad arī šeit ceļmalas viesnīcā pārnakšņot. 

Pamostoties sestdienas rītā, tas nekāds daudzsološais nerādījās – pelēkas debesis, lietus gāž, silts ar nav. Tam visam pa virsu viesnīcas brokastu bufetē mums nekas vairs nebija pieejams (ieradāmies vieni no pēdējiem) – kāds bija netīšām izgāzis visu vafeļu maisījumu, brokastu pārslas kāds nelietīgs bērns bija izkaisījis pa grīdu, olas omletei izbeigušās, tosteris nedarbojās. Eh, mēģinājām apmierināties ar sausu bulku, bet tā sprūda kaklā (jo arī sulas aparātu neviens nebija papildinājis), tā ka atmetām ar roku, sapakojām mantas un pa ceļam uz Pitsburgu piestājām manā iemīļotajā Starbucks pēc gardas kafijas un brokastu našķiem. 

Tuvojoties Pitsburgai laiks uzlabojās (lietus nelija), bet tomēr debesis tā arī palika draudīgi pelēkas. Šai dienai ilgas pastaigas pa pilsētu nebija piemērotas, tāpēc tūrisma informācijas centrā apjautājāmies, ko šādā nekādā laikā Pitsburgā var pasākt. Mums tika ieteikts apmeklēt Pittsburgh Aviary, kā arī Pittsburgh Zoo, jo abos ir iekštelpas, ja nu sāk līt. Ok. 

Dienu iesākam ar Aviary (kā zoo, bet tikai un vienīgi ar putniem). Kā jau to varēja paredzēt, šeit bija ļoti daudz bērnu, kas kliedza un spiedza skaļāk un spalgāk par jebkuru putnu, bet mēģinam to ignorēt. Aviary ļoti daudz putnu var brīvi lidot pāri apmeklētāju galvām – lielas zāles ir iekārtotas atbilstoši attiecīgajai ekosistēmai (džungļi, tuksnesis, mežs un tml) un putni katrs šajā telpā dzīvo kā savvaļā – kašķējas, pin ligzdas, zog viens otram barību... Protams, plēsīgie putni (lijas, ērgļi, vanagi, kondori, sikspārņi...) atrodas aiz stiklotiem režģiem. Pavadām šeit kādu pusotru stundu un tad dodamies zoodārza virzienā.

Pitsburgas zoo ļoti aktīvi darbojas dažādos konservācijas projektos – gan glābjot koraļļu rifus, gan palīdzot ievainotiem savvaļas dzīvniekiem. Tiek organizēti arī dažādi projekti bērniem un skolēniem. Jāatzīst, ka iežogojumi dzīvniekiem šajā zoodārzā bija vieni no modernākajiem, ko biju redzējusi – salīdzinoši plaši, ar tīriem baseiniem (leduslāčiem, roņiem...), dažādiem reljefiem, kur kāpt un rāpties (lāčiem, tīģeriem, lauvām, gorillām...), kā arī petting-zoo, kur bērni var iet samīļot aitas, kazas, lamas, zirgus un citus mājdzīvniekus. Iespaidīgs bija arī zoo akvārijs. Zoo pavadījām vairāk kā pusi dienas, līdz pat tā slēgšanai. 

Par cik pašu pilsētas apskati bijām nolēmuši atlikt uz nākošo dienu, tad izlēmām doties pavakariņot kādā jaukā restorānā un tad sameklēt kādu viesnīcu, kurā pārlaist nakti. Ar restorāna un vakariņu atrašanu mums problēmu nebija, un pavakariņojām īstā vācu restorānā, ēdot Jagerscnitzel un Apflestrudel, un pakavējoties atmiņās par pavadītajiem gadiem Vācijā.

Bet par viesnīcu gan stāsts pavisam savādāks. Pitsburgā un tās apkārtnē ir ap 100 viesnīcu, tā ka, kur problēma, vai ne? Sabalansējam budžetu ar viesnīcas līmeni un braši zvanu viesnīcai #1. Diemžēl, vietu nav. Nekas, zvanu viesnīcai #2. Vietu nav. #3, #4, #5, #6, #7,... Vietu nav. Mainām stratēģiju un zvanām viesnīcām mazliet ārpus Pitsburgas centra zonas. #8, #9, #10, #11... Vietu nav. Jupis! Mainām stratēģiju un sākam zvanīt $250 - $350 (par nakti) luksus viesnīcām – Hyatt, Radisson, Hilton, Sheraton... #12, #13, #14, #15, #16 - vietu nav. Nu jau esam pavisam sašļukuši. Mainām stratēģiju. Brauksim tik ārā no pilsētas un vienkārši kādā mazākā piepilsētā stāsimies pie viesnīcas un gan jau būs ok. Pēc 30min braukšanas griežam vietējā miestā. Vietu nav. Viesnīcas recepcijas darbiniece uzzvana vēl tuvējām 3 viesnīcām – vietu nav. Nu jau esmu gatava gulēt mašīnā. Beidzot vīrs sazvana kādu viesnīcu pie Pitsburgas lidostas, kurai ir brīva istabiņa. Griežam riņķī un braucam atkal 45 minūtes pretējā virzienā. Bet vismaz būs, kur nogurušās miesas atpūtināt! Mums tā arī nepalika skaidrs, kas visus šos viesnīcu numuriņus izpērk, jo pilsēta izksatījās kā izslaucīta un arī nekādi lieli pasākumi šajā nedēļas nogalē Pitsburgā vai tās apkārtnē nenotika. Tā arī palikām šo mistēriju neizdibinājuši.

Laika ziņu onkuļi un tantes svētdienai laiku sasolījuši daudz labāku ar mākoņu izklīšanu un pat saules parādīšanos dienas otrajā pusē, tā ka esam gandarīti, jo sarakstā pilsētas apskate, ko nedabūjām izbaudīt dienu iepriekš dēļ iespējamā lietus. Kā pirmais objekts ir Duquesne Incline, kur ar 136 gadus vecu trošu tramvajiņu tiekam uzvilti Washington kalna galā, lai vērotu Pitsburgas debesskrāpju panorāmu no putna augstumiem. Tramvajiņš ir vecs un čīkst un grab. Viena maza meitene vecākiem noprasa, nez vai tramvajiņš kādreiz arī saplīst un krīt lejā no klints. Forši! Man jau tā augstuma bailes, un tad vēl kāds man šitādas ainas galvā uzbur... Augšā tiekam.

Pats Pitsburgas centrs atrodas tādā kā trīsstūrī, kur savienojas 2 upes – Allegheny un Ohio. Kaut panorāma pie horizonta vēl nedaudz miglā tīta, skats ir ļoti skaists. Un šie paši trošu tramvajiņi, ar kuru palīdzību mēs tikām kalna galā, ir cilājuši iedzīvotājus augšā-lejā kopš 1887. gada, tā ka izbaudām mazliet no vēstures.

Turpinājumā stūrējam savu auto uz Pitsburgas centra pusi, lai pāris stundas pavadītu klejojot pa pašu downtown (jeb vecpilsētu). Par cik vienīgais izziņas materiāls bija tūrisma centra kartes un brošūras (un internets telefonā, jo iepriekš nekādu apskates plānu sastādījuši nebijām), tad pārsvarā devāmies, kur acis rāda (burtiskā nozīmē). Ļoti savdabīga vieta, kurai uzdūrāmies bija PPG Palace komplekss, kas sastāv no 6 milzīgām, melnu stiklu ēkām, kas atgādina viduslaiku pilis. Starp ēkām ir izveidoti skvēriņi ar strūklakām, statujām un āra restorāniem. Cita jauka vieta ir Point State parks, kas atrodas pašā trīsstūra galā, kur savienojas 2 upes – šeit ir liels parks, kā arī kuģu piestātne.

Kopumā Pitsburga man likās mazliet kontrastaina – stikla ēkas un bruģis pilsētas centrā mijās ar vairāku simtu gadu vecām akmens celtnēm pilsētas mikrorajonos. 5. avēnija it īpaši izcēlās ar dārgām, restaurētām privātmājām un greznu baznīcu un oficiālo celtņu arhitektūru.

Veicot 5 stundu garo braucienu atpakaļ uz mājām Filadelfijā, atskatījos uz redzēto Pitsburgā – vairāku gadu ilgā vēlme redzēt šo pilsētu neattaisnoja manas cerības. Kaut bija pāris ļoti interesantas vietas un objekti, kopumā ņemot šeit īpaši daudz ko skatīt nav. Centra rajonu var izstaigāt kādās 2 stundās un, ja nav vēlme atlikušo laiku pavadīt muzejos vai sēdēt restorānos / bāros, tad iestājas bezdarbība. Te gan jāpiebilst, ka mums ar vīru tie iespaidi bija pilnīgi pretēji, jo viņs uz Pitsburgu devās ar ‘’tur nekā nav un viss izskatās depresīvs’’, bet atgriezās ar ‘’daudz skaistāk nekā biju iedomājies, nez, cik te maksā nekustamais īpašums?’’. :) Bet ne, ne, es Pitsburgā dzīvot negribētu, tad jau Filadelfija sirdij daudz tuvāka.

Tomēr, neskatoties ne uz ko, nedēļas nogales iecerētai mērķis bija panākts, jo šajā nedēļas nogalē ne pļāvām mauriņu, ne slaucījām putekļus. To varēs atkal atsākt nākošnedēļ!

-----------------

* Titulbildes autortiesības: ''Panoramio - Photo of Pittsburgh Skyline''