Liene's Adventures

Mūsu ceļojums uz Lielo kanjonu (ASV) norisinājās jau krietni daudz gadu atpakaļ, tomēr bija vēlme vēlreiz pakavēties gan atmiņās, gan fotogrāfijās, jo šāds dabas radīts mākslasdarbs pasaulē ir tikai viens vienīgs un ceļojuma iespaidi prātā uzplaiksnī vēl joprojām!

Kā radās ideja doties uz Lielo kanjonu, to jau vairs nevaru atminēties, bet galvenais, ka galamērķis zināms! Un lai būtu vēl jautrāk, šo pasākumu nolemjam veikt ar mašīnu jeb kā angliski saka ‘road trip’! Tajā laikā mūsu mājas bija San Antonio, Texas štatā un brauciens līdz Lielajam kanjonam ir aptuveni  1200 jūdzes (1930km) vienā virzienā; un internets stāsta, ka nekur neapstājoties (nedrīkst ne ēst, ne padzerties, ne pačurāt), mums šo attālumu vajadzētu pieveikt 17 stundās.  Nolemjam, ka brauksim tik ilgi, līdz vairs nevaram acis noturēt vaļā un tad arī sāksim domāt par iespējamām nakstmājām.  Un jāsaka, ka veiksmīgi norullējām 13 stundas, tiesa, bez ēšanas un izstaipīšanās tomēr neiztikām, tā ka nebijām kanjonam tik tuvu, cik plānots. Pie tam, daba New Mexico un Arizona štatos ir ļoti skaista, līdz ar ko bija arī jāietur foto pauzes.

Vēl sanāca neliela novirze no normas, jo Lielā kanjona vietā brauciena laikā izlēmām vispirms doties Las Vegas virzienā un sākotnēji plānoto 1.5 dienu vietā šajā grēku pilsētā pavadījām veselas 3. Laikam tikām ievilkti Lasvegasas kazino, šovu, gaismu un maģijas skavās. Tomēr, nākuši pie apskaidrības, 3. dienā rausāmies atpakaļ savā auto, lai (jau atkal) dotos Lielā kanjona virzienā. Šoreiz nekādas novirzes no plānotā vai apvedceļi mūs savā varā nepaņēma un pēcpusdienā sasniedzām šo dabas varenumu.

Atminos, ka noparkojot mašīnu un pa taciņu dodoties un kanjona pusi, tas no ceļa nav saskatāms, bet tad pēkšņi, apejot līkumu, priekšā ir - WOW! Kādu laiku ir jāpastāv un jāpārliecinās, ka neskaties uz milzīga izmēra gleznu, bet gan, ka tas, ko redzi, ir īsts, dzīvs un taustāms (relatīvi).

Par cik jau bija pēcpusdiena, tad nekādus kāpienus kanjonā neveicām, bet vien pastaigājām gar dažādiem skatu punktiem uzņemot bildes un video, kā arī ieturot līdzpaņemtos našķus, kurus no somiņas nekaunīgi mēģināja vilkt ārā arī vāveres. Jāsaka, ka dzīvā daba te pie tūristiem ir ļoti pieradusi, jo ne vāverēm, ne stirnām nebija nu nekādas bijības pret ļautiņiem un tās mierīgi pastaigājās pa tūristu celiņiem.

Otrajā dienā izlēmām doties lejup pa kanjona taku. Lai noietu līdz pašai Kolorādo upei kanjona apakšā, ir nepieciešama speciāla atļauja, jo šis pārgājiens aizņemtu 2 dienas ar palikšanu kempingā vai teltīs kanjona ‘’dibenā’’. Par cik tam nebijām gatavojušies, tad nolēmām vien sava prieka pēc paieties lejup pāris stundas (jauniem iespaidiem) un tad griezties atpakaļ un kāpt atpakaļ augšā.

Lejup iešana norisinājās raiti, bet ar to rāpšanos atpakaļ gan bija pagrūtāk... Dažkārt ar skaudību skatījāmies uz mūļiem, kuri tipināja augšup bez problēmām. Jautājām, kāpēc tiek izmantoti mūļi, nevis zirgi – izrādās, mūļi esot nosvērtāki un labāk atrod pamatu zem kājām kanjona šaurajās takās nekā zirgi.

Tiekot atpakaļ augšā, aiz mūsu mugurām virs kanjona savilkās melni lietus mākoņi, padarot skatu sirreālu.

Dodoties atpakaļ mājās, Lielais kanjons mūs pavadīja ar dubulto varavīksni, kā arī pāris ragulopiem ceļmalās...

Daži fakti par Lielo kanjonu:

• Lielais kanjons ir 277 jūdzes (446km) garš un 18 jūdzes (29km) plats, kā arī vietām sasniedz 1800 metru dziļumu.

• Tiek izteikti minējumi, ka kanjons sācis veidoties jau 2 biljonus gadu atpakaļ, bet tagadējo veidolu ieguvis aptuveni pirms 17 miljoniem gadu.

• Amerikas indiāņi šeit ir mitinājušies tūkstošiem gadu.

• Temperatūras svārstības kanjonā ir milzīgas – vasarā var būt pat ap +40C, bet ziemā pat līdz -20C.

• Lielajā kanjonā ir gandrīz pats tīrākais un veselīgākais gaiss ASV (atskaitot tos brīžus, kad ir smilšu vētras vai sausās zāles degšana).

• Šeit ir liela dzīvnieku dažādība, sākot no briežiem un stirnām, līdz klaburčūskām, tuksneša bruņurupučiem un ērgļiem.

• Lielo kanjonu apmeklē aptuveni 5 milj. tūristu gadā (83% no ASV un 17% no citām valstīm).

• Kopš kanjona atvēršanas 1870. gadā, šeit bojā gājuši 600 cilvēki, sākot no lidmašīnu avārijām līdz muļķīgiem mēģinājumiem uzņemt ‘’labākos’’ foto kadrus.  Statistikai – 53 nāves gadījumi ir kritieni, 65 – dabas izraisītas sekas (sirdstrieka, pārkaršana, slāpes, nosalšana), 7 cilvēki tikuši aizskaloti plūdos, 79 noslīkuši Lielā kanjona Kolorādo upē, 25 miruši sagadīšanās pēc (zibens spēriens, akmeņu vai koku uzkrišana u.c.), 242 – lidmašīnas avārijās, 23 – slepkavības.