Liene's Adventures

Laiks skrien! Tā vien liekas, ka tikai vakar kravājām somas, lai veiktu lielo pārbraucienu no Teksasas uz mūsu jaunajām (patreizējām) mājām Pensilvānijā.  Tomēr šeit, ASV austrumkrastā, jau esam pavadījuši 4 gadus un pa šo laiku daudz kas ir piedzīvots un redzēts – gan Ņujorkas debesskrāpju smailes debesīs, gan Niagāras ūdenskrituma varenība, gan ziedošie ķiršu koki galvaspilsētā Vašingtonā, gan balto smilšu pludmales Atlantijas okeāna krastā. Un katra no šīm vietām izsauc citādas emocijas – ir, kur gribās atgriezties, bet ir arī vietas, no kurām cerēts sagaidīt ko vairāk. Turpmākais būs mans atskats, iespaidi un pārdomas par redzēto, piedzīvoto un dzirdēto, kā arī neliels plānotājs tiem, kas nākotnē taisās vai cer apceļot ASV austrumkrastu.

Apceļot ASV austrumkrastu ir ļoti viegli, jo tipiskākais maršruts, ko piedāvā tūrkompānijas (Niagara Falls – New York – Philadelphia – Washington DC – Atlantic City (Atlantic Ocean) ) ir kā viena gara strīpa, kas sniedzas no ziemeļiem uz dienvidiem, un pilsētas ir ērti savienotas ar galvenajām automaģistrālēm. Un pat tiem, kas nedzīvo ASV, pietiek apbruņoties ar karti, iznomāt mašīnu un piedzīvojumi var sākties.

Niagara Falls

Par Niagāras ūdenskritumu ir dzirdējis gandrīz ikkatrs. Šis 51. metru augstais ūdenskritums atrodas pašos ASV ziemeļos New York štatā uz ASV un Kanādas robežas.  No mūsu mājvietas Niagara Falls atrodas patālu – 8h brauciens vienā virzienā, tādēļ izlemjam par labu mazliet ekstrēmākam pārvietošanās līdzeklim – 4-vietīgai lidmašīnai, kura mūs galapunktā nogādās 2 stundās.  Mans vīrs (pilots) ir stāvā sajūsmā par šo pasākumu un visam pieiet ar lielu nopietnību. Kā nekā, lidaparāts nav joka lieta. Pats lidojums jau ir piedzīvojums pats par sevi un dabūjam apskatīt ASV dabas ainavas no putna lidojuma.

Kā jau plānots, pēc nepilnām 2 stundām nosēžamies Niagāras lidostā.  Par cik  pats Niagāras ūdenskritums ir ASV nacionālo parku apgādībā, tad par tā apskati un autostāvvietu ir jāmaksā. Noparkojuši iznomāto mašīnu, dodamies uz ūdenskrituma pusi, kuru var dzirdēt jau no autosstāvvietas, tā ka nav pat lieki jājautā parka darbiniekiem, uz kuru pusi lai dodas. Pirmais, kas mani pārsteidz, ir spilgtā ūdens krāsa! Izskatās gandrīz kā Karību jūras okeāna krāsa, nevis upe! Ūdens ir gaiši zils un caurredzams, kas ar milzīgu spēku traucās uz ūdenskrituma pusi.  Pēc īsa brīža nonākam arī pie paša ūdenskrituma. Un te nu manas emocijas dalās – pirmais, protams, ir oh un ah! Bet tajā pašā laikā esmu mazliet vīlusies, jo Niagāras atrašanās vieta ir ļoti urbāna – uz kuru pusi skaties (gan ASV, gan Kanādas pusē), visur tuvāk vai tālāk fonā redzamas augstceltes, fabriku torņi, viesnīcas, robežkontrole... Nav tā mežonīgā savvaļas iespaida, ko dziļi sirdī cerēju sagaidīt. Un ir mazliet žēl, ka tik skaista vieta atrodas burtiski iespiesta starp pilsētas burzmu, jo gribējās dzirdēt putnu balsis un koku šalkoņu, bet tā vietā ir vilcieni un mašīnu taures. Bet jāpieņem kā ir, un jāizbauda šis dabas varenums.

Par cik laika mums vēl ir pietiekoši, tad izlemjam doties izbraucienā ar Maid of Mist kuģīti, kas tūristus nogādā gandrīz paša ūdenskrituma apakšā. Katram tiek izsniegts plastmasas pončo,  lai pasargātu apģērbu no samirkšanas. Brauciens ir vienreizējs un atrodoties ūdenskrituma apakšā var sajust tā spēku – kapteinis izslēdz laivas motoru un ļauj viļņiem to mētāt. Piedevām, jūlija vidū aukstais ūdenskritums arī patīkami atvēsina! Sajūsma par piedzīvoto ir visiem – gan tiem, kam tikai 2, gan tiem, kam 102! Pēc šī pasākuma vēl apstājamies apmeklētāju centrā, lai iegādātos pāris suvenīrus piemiņai un tad jau arī laiks posties atpakaļceļam. 

Noteikti esmu gandarīta, ka ir bijusi iespēja apskatīt šo vietu, tomēr otro, trešo vai ceturto reizi par katru varu uz šejieni nedzītos. Priekš manis mazliet par komercializētu, bet, ja spēj vienkārši nepievērst uzmanību pilsētu mūriem fonā, tad pats ūdenskritums, nenoliedzami, ir ievērības cienīgs!

New York

Ņujorka! Manuprāt, ar Ņujorku ir tā – kad to pirmo reizi ieraugi un sajūti, tā Tevi vai nu aizrauj, apbur un apņem sevī, vai arī gluži pretēji – nopsiež un liek vilties. Pat tiem, kas Ņujorkā nekad nav bijuši, ir savi iespaidi vai priekšstati par to, kā tā izskatās. Arī man. Bet te nu atzīšos, ka pilsētas un metropoles nekad nav bijis mans aicinājums; savus ceļojumus vienmēr plānoju pie dabas – kanjoni, pludmales, salas, tuksneši, nacionālie parki... Pilsētas? Nu, ja ļoti vajag... Bet teikt ‘’nē’’ Ņujorkai jau nu nevar! Pacietīgi pārlaižam ziemu, un līdz ko pirmie saules stari agrā pavasarī sāk iesildīt dienas, tā dodamies apskatīt šo izdaudzināto pilsētu.

Kā pirmais pieturas punkts pašā rīta agrumā ir osta, no kuras atiet kuģītis, lai apskatītu Statue of Liberty. Tik daudz filmās redzēta šī Amerikas ‘’Milda’’, beidzot to skatīšu savām acīm!!! Atminos, ka drošības kontrole gluži kā lidostā – kurpes nost, somas vaļā, metāla detektori... Kā nekā, Statue of Liberty ir viens no Amerikas simboliem un kārots teroristu mērķis.  No kuģīša paveras fantastisks skats uz Manhattan debesskrāpjiem. Izskatās grandiozi. Tiktāl man Ņujorka patīk. Tiekam izlaisti uz salas un varam šeit pavadīt tik daudz laika, cik vēlamies – apskatām arī pašu statuju no iekšpuses, kur ir ierīkots sava veida muzejs. No statujas augšas paveras lieliski skati uz Hudson upi un Manhetenu.

Sagaidām kuģīti atpakaļceļam un atgriežoties stāvlaukumā, kāpjam mašīnā, lai nu jau dotos uz pašu Ņujorkas sirdi – Manhetenu. Te nu paveras īstā Ņujorkas aina – sastrēgums pēc sastrēguma, šauras ielas, pīkšķināšana, klaigāšana, drūzma, milzīgas mistkastes ielu malās mijās ar belašu tirgotājiem... Iespaids šokējošs! Suņi savas darīšanas kārto uz ietves, jo citur jau nav kur. Dažs kārtīgs saimnieks visu satīra, bet cits izliekas neko nezinām...  Laikam $250 soda nauda par 1 nesavāktu ‘’negadījumu’’ nav tik biedējoša.

Meklējam, kur noparkot mašīnu – vietu nav. Dēļ milzīgajiem debesskrāpjiem, kas aizsedz debesis, arī GPS atsakās darboties. Noparkojamies dārgā maksas stāvlaukumā un dodamies ielās laimi meklēt. Atgādinu sev, kāpēc man nepatīk metropoles – netīrība un drūzma.

It kā stūrēju Taimes Square virzienā, bet vīrs saka, ka nedrīkstot – izbojāšot efektu. Tur jāiet, kad ir tumšs. Izlemjam, ka tā vietā pagaidām dosimies uz Empire State Building. Jau pirms ieejas ielu tirgotāji burtiski aplej ar piedāvājumiem par VIP paketēm, ar kurām ātrāk iespējams uzbraukt augšā, lai vērotu Ņujrokas panorāmu. Nē, pirksim parasto biļeti un gaidīsim rindā. Nu tad arī gaidījām – 2,5 stundas!!! Bet augšā tikām un skati pilnībā attaisno ilgo gaidīšanu.

*Maza atkāpe – Empire State Building atgriezāmies vēlreiz gadu vēlāk un atkal gribējām uzbraukt augšā, bet biļešu pārdevēja godīgi pastāstīja, ka Ņujorkas debesskrāpju smailes klāj migla un skati nebūšot biļešu cenas vērti. Prieks par šādu atklātību.

Pēc Empire State Building apmeklējuma lēnām soļojam Centrālparka virzienā. Lai izbaudītu kaut daļu no šī parka, nepieciešama vismaz pilna diena kā minimums. Pirmajā reizē tikai paklaiņojām pa parka tuvāko daļu, taču vēlāk vasarā atlicinājām laiku, lai atbrauktu uz Ņujorku un visu dienu pavadītu tikai Centrālparkā. Tas ir milzīgs! Cilvēki skrien, sauļojas, atpūšas, sēž kafejnīcās, spēlē sporta spēles, izbrauc aplīti zirga pajūgā vai ričā, skatās ielu priekšnesumus, koncertus, iznomā laivas vai pat svin kāzas – vārdu sakot, ko nu kurš! Centrālparks ir kā zaļā zona mūra debesskrāpju apņemtajā pilsētā.

Nu jau arī esam sagaidījuši šādu tādu krēslu un varam doties Times Square virzienā. Šī vieta mani tik tiešām nošokē – tik daudz gaismu, ņirboņas, plakātu!!! Jāatzīst, ka bija vērts gaidīt tumsu, jo pirmais iespaids ir nepārspējams. Man mute paliek vaļā. Šeit vienkopus ir gan Brodveja, gan 7. avēnija, tālu nav arī Rockefeller Center. Un viss mudž spilgtās gaismās! Ko šādu tiešām nebiju gaidījusi un esmu saviļņota un gaismu apburta! Times Square ir noteikti vērts redzēt diennakts tumšajā laikā.

Tas arī būtībā noslēdz mūsu dienu Ņujorkā. Vēl apstājamies pie 11.septembra piemiņas vietas, pastaigājam pa Soho, Little Italy un Chinatown reģioniem, ieturam pauzīti pie Brooklyn Bridge, un lēnām ripinam mājup.

Pirmie iespaidi? Nemeloju ne sev, ne citiem – Ņujorka nav priekš manis. Man patīk plašumi, zaļums, bet Ņujorkā ir drūzma, smogs, netīrība un mūri, mūri, mūri! Bet katram savs un jāatzīst jau ir, ka tomēr šajā pilsētā slēpjas kas īpašs, citādāk jau tai nebūtu patreizējā slava.

Ņujorku ir jauki apskatīt arī Ziemassvētku laikā. Tad veikali, skatlogi un ielas ir izpušķotas visneiedomājamākajos veidos. Ir iespējams arī balsot par savu simpātiju.  Ņujorka Ziemassvētku laikā ir kā sava veida sacensība starp lielajiem veikaliem un brendiem – kurš kuru pārspēs krāšņumā! Ņurjorkas centrā ir arī slidotava un lielā egle – jā, jā, tā pati, pie kuras Kevins no filmas‘’Viens pats mājās 2’’ beigās satika mammu! 

Washington DC

Par Ņujorku iespaidi ir gūti, laiks virzīties 360km uz dienvidiem. Šeit mūs sagaida pati ASV galvaspilsēta – Vašingtona. Pirmais iespaids par Vašingtonu pārsteidz – nav neviena debesskrāpja, nu neviena!!! Tiešām? Pārprasu vīram (kurš darba darīšanās Vašingtonā ir bijis vairākas reizes) un saņemu apstiprinošu atbildi – debesskrāpju jeb vispār kādu augstceltņu te NAV! 

Vašingtona ir pilnīgs pretstats Ņujorkai. Te neizskatās, ka cilvēki kaut kur skrietu vai steigtos, sastrēgumu nav. Neviens netaurē, nepīkšķina, nelamājas. Viss notiek korekti un zolīdi. Pārsteidz arī Vašingtonas zaļums – ļoti daudz parku, milzīgas zālāju zonas, iekoptas puķu dobes, ielas rindo gan seni un lieli koki, gan jauni un tikko iestādīti kociņi. Pašā Vašingtonas centrā ir vairākas mākslīgi izveidotas ūdenstilpnes, kurās, kā izskatās, mājvietu atradušas zosis, pīles un gulbji. Vāveres ir tik daudz, ka esam Vašingtonu iedēvējuši par ‘’squirrel central’’ jeb vāveru centrāle! Un tās vienmēr gaida kādu našķi no tūristiem, kuru pat nekaunēsies paķert no rokas, ja tas, vāveresprāt, netiks pasniegts pietiekoši ātri. Un uzmaniet savas zemē vai uz soliņa noliktās somas – vāveru garnadzībai šeit robežu nav!

Vašingtona no Ņujorkas atšķiras vēl kādā aspektā – ja Ņujorka ir biržas, vērtpapīru un naudas pilsēta, tad Vašingtona ir kultūras un vēstures pilsēta. Protams, Vašingtonas apskate nebūtu iedomājama bez prezidenta mītnes - Baltā nama vai Kapitolija apmeklējuma, bet šeit atrodas arī  iepriekšējo prezidentu memoriāli un piemiņas vietas (Lincoln Memorial, Jefferson Memorial, Washington Memorial), kā arī Vjetnamas, Korejas,  1. un 2. pasaules kara  piemiņas vietas. Un manuprāt, visi šie pieminekļi ir piemiņas vietas ir ļoti pārdomātas un atstāj nelielu pazemības iespaidu. 

Virzoties tālāk uz Kapitolija pusi, nonākam pie ielas, kur var apmeklēt  veselu virkni ar muzejiem, kuri ir apskatāmi par brīvu – Museum of American Indian, Air and Space Museum, Smithsonian. Tur pat šķērsielā  ir arī botāniskais dārzs, holokausta muzejs, spiegu muzejs... Izstādes ir ļoti interesantas un, kaut par muzejiem lielu sajūsmu nekad neizrādu, kolekcijas šeit tiešām ir labas!

Turpinot pastaigu pa pilsētu, paejam garām gan Nacionālajai bibliotēkai, gan Nacionālajiem arhīviem, gan naudas kaltuvei, gan galvenajai tiesas ēkai, kurā, starp citu, ir arī atļauts iet un klausīties atsevišķas tiesas sēdes. Ceļa malās parkos ir skaistas piemiņas vietas ASV bruņotajiem spēkiem – armijai, jūrasspēkiem un gaisa spēkiem.  Tāpat var arī aiziet uz veco pasta torni, no kura smailes paveras panorāmas skats no augšas uz Vašingtonas centru.

Gribu piebilst, ka pavadīta diena Vašingtonā ir arī labs kardio treniņš, jo gandrīz visi attālumi starp objektiem , muzejiem, memoriāliem un piemiņas vietām ir veicami ar kājām gandrīz vai piespiedu kārtā, jo pilsētas vēsturiskajā (National mall) daļā auto novietot nav kur. Jārēķinās, ka Vašingtonas centra apskate ir pilnas dienas pasākums un mums parasti aizņem ap 8 vai vairāk stundām. Tuvojoties vakaram kājas nevienam vairs lāga neklausa, tā ka ērti apavi ir prioritāte #1! 

Pirms noslēdzam šo dienu, sarakstā ir vēl 2 objekti, uz kuriem jādodas ar mašīnu.  Kā pirmais – Arlington National Cemetery, kur kapu kopiņās tiek guldīti karā kritušie amerikāņu kareivji un kara veterāni. Visas kapu kopiņas ir ar baltām plāksnītēm un šeit ir apbedīti vairāk nekā 300,000 kareivju.  Cik tālu skaties – viss zaļais lauks ir nosēts ar baltām plāksnītēm. Šī vieta vārdus neprasa. Ar bijību apstaigājam aplīti, noskatāmies sardzes maiņu un, nepārmijot ne vārda, dodamies uz nākošo objektu. 

Tur pat netālu atrodas Pentagons. Šeit iekšā iekļūt gan nav iespējams un to var aplūkot vien no ārpuses, tomēr mūs vairāk interesē 1.septembra piemiņas vieta. Kā zināms, viena no vietām, kur notika 11. septembra terora akti, bija arī šeit, kur Pentagonā ietriecās teroristu pārņemta lidmašīna.  Vēl līdz šai dienai redzams, kur tieši lidmašīna ietriecās, jo atjaunotā siena ir citādā krāsā. Pati piemiņas vieta ir viena no skaistākajām, ko jebkad esmu redzējusi un tā atgādina gan par tiem cilvēkiem, kas atradās lidmašīnā, gan tiem, kuri tika nogalināti Pentagona iekšienē. Īpaši skaists šis memoriāls ir tumsā, kad katra piemiņas plāksnīte un tai blakus atrodošais ūdenskritums ir izgaismoti.

Noslēdzot dienu iespaidu ir daudz, bet vienu lietu zinu droši – Vašingtona ar visām vāverēm man ir daudz tuvāk pie sirds nekā Ņujorkas steiga! Bet tas ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis, jo ir arī cilvēki, kas no Vašingtonas sagaida ko grandiozu un vienreizēju (ASV galvaspilsēta, kā nekā), tomēr to neatrod… Katram savs! 

Cape May

Vasara un mūsu ceļojumi turpinās, un kā vēl labāk pavadīt karstās vasaras nedēļas nogales vai atvaļinājumu, ja ne Atlantijas okeāna pludmalē? ASV austrumkrasts ir nosēts ar brīnešķīgām pludmalēm, kur laiski pavadīt dienu... vai divas. Starp Ņujorku un Vašingtonu atrodas New Jersey štats, kur atrodamas pludmales visām gaumēm – iekoptas, ar labierīcībām, dušām un kafejnīcām, gan arī vienkāršas un klusas dabasparkos atrodošās pludmales.  Dabas mīļotājiem pie sirds ies pludmales Cape May pussalā – šis ir vasaras rezidenču rajons ar gaumīgām ielu kafejnīcām, suvenīru bodēm un saldējuma kioskiem. Mana mamma pat izteicās, ka sajūta kā Jūrmalā.  

Un vēl kāds pārsteigums – jūs domājāt, ka delfīni atrodami tikai dienvidos? Nekā!!! Kompānijas no Cape May regulāri piedāvā delfīnu vērošanas tūres, un dažkārt šo amizanto radībiņu apkārt ir ne mazums! Mums pat palaimējās ieraudzīt delfīnmammu ar mazuli, kā arī barus pa 5-6 delfīniem. Šīs tūres parasti atiet pievakarē, tā ka ir arī vienreizēja iespēja vērot  saulrietu atrodoties okeānā. 

Atlantic City

Tiem, kam pie sirds lustes un jestra naktsdzīve, jādodas uz Atlantic City. Atlantic City ir kā neliela Lasvegasa, kur okeāna krastā saceltas milzīgas viesnīcas ar nebeidzamiem kazino (tās pašas kompānijas, kurām pieder īpašumi Lasvegasā). Viesnīcas piedāvā gan šovus, gan disko, gan daž ne dažādas citādas aktivitātes, lai pievilinātu klientus. Tomēr, atšķirībā no Lasvegasas, kas atrodas tuksnesī, Atlantic City, kā jau nosaukums to izsaka, atrodas Atlantijas okeāna krastā, tā ka dienu var pavadīt pludmalē, pāriet 100 metrus pār pludmali līdz viesnīcai un nakti pavadīt kādā jautrā pasākumā.

Noslēdzot aprakstu, gribu pieminēt, ka šī ASV daļa piedāvā no visa pa druskai – no metropoles debesskrāpjiem  un pilsētas kņadas līdz saulrietam okeānā un vareniem ūdenskritumiem. Piedzīvojumu meklētājiem ir arī iespēja šķērsot robežu un pārbraucot tiltu pie Niagāras ūdenskrituma, jau atradīsieties Kanādas pilsētā Ontario. Ja laiks atļauj, noteikti jāvelta diena Filadelfijas apskatei (kura atrodas ceļā starp New York un Washington DC), bet kuru šajā rakstā nepieminēju, jo par Filadelfiju un tuvāko Pensilvānijas štata apkārtni jau esmu stāstījusi padziļināti vienā no saviem iepriekšējiem aprakstiem.

Un man atkal gribās uzsvērt, cik pateicīga jūtos, ka man ir bijusi (un vēl joprojām ir)  šī iespēja dzīvot dažādās pasaules malās un apskatīt un ceļot pa vietām, kuras, iespējams, citādāk nekad nebūtu apmeklējusi. Un man ir vēl lielāks prieks, kad savos piedzīvojumos varu dalīties ar ģimeni un draugiem, kas mani apciemo un neaizmirst arī šajā tālajā aizokeāna zemē!