Liene's Adventures

Studentu vasaras brīvlaiks - ko pasākt? Protams, jānopelna pēc iespējas vairāk naudas, lai nākošajā mācību gadā nebūtu jāknapinās ap nūdelēm un sausiņiem, kā arī gribās taču tomēr mazliet atvilkt elpu... Man doma ir apvienot visu vienā – nopelnīt, paceļot, kā arī uzlabot angļu (vai arī vācu) sarunvalodu, par cik mācījos Moderno valodu fakultātē un valodas man bija ikdiena. Izvēle krita uz Vāciju. Iesākumā plānoju tur doties tik uz pāris mēnešiem, lai uzlabotu savas vācu valodas zināšanas, taču, kā jau tas dzīvē bieži vien notiek, viss iegriezās savādāk un pavadīju šajā valstī nepilnu gadu, daudz ko piedzīvojot, apskatot un iepazīstot.

Mana ‘’bāzes vieta’’ bija ciemats Engenhahn, kas visvairāk atmiņā palicis ar lēzenajām ielejām, mazo beķereju iepretim baznīciņai un nebeidzamajiem aitu ganāmpulkiem, kurus varēja redzēt no katra stūra.

Mūsu māja Engenhahn ieleju pakājē:

Tuvākā lielpilsēta bija vien 15 minūšu brauciena attākumā un tā bija Wiesbaden. Wiesbaden atpazīstama pēc saviem termālajiem baseiniem un spa, kas ir vieni no vecākajiem Eiropā. Brīvajā laikā arī neizpalika pasēdēšana ielu kafejnīcās vai iepirkšanās ...

Mums ļoti iemīļota bija pilsēta Mainz,  kura bija vien upes otrā krastā un mūs apbūra ar savu tipisko vācu arhitektūru un seno vecpilsētu ar rātslaukumu. Šeit bieži vien devāmies nedēļas nogalēs, lai vienkārši pastaigātos pa senajām ieliņām izbaudot pilsētas šarmu un vienreizīgumu.

Salīdzinājumā ar Wiesbaden vai Mainz, 30 minūšu brauciena attālumā esošā Frankfurt ir daudz komercializētāka un šī ir īsta lielpilsēta – ar debesskrāpjiem, neizsīkstošu satiksmi un ikdienas steigu. Un ne vien Ņujorkas Wallstreet, bet arī Frankfurtei ir savs biržas bullis un lācis!

Brīvajos brīžos bieži vien izmantojām iespēju paceļot arī kur tālāk. Kā pirmo es izvēlējos braucienu uz Europa Park, kas ir atrakciju parks gan lieliem, gan maziem, jo man jau sen bija vēlme izmēģināt tādus īsti trakus ‘’amerikāņu kalniņus’’. Europa Park ir liels parks, kas sadalīts mazākos reģionos un katrai valstij ir savas atrakcijas, piem, Grieķijai ir ūdens slidkalniņi, Krievijai – Mir kosmosa stacijas atrakcija, Norvēģijai – guļbūves ar koka laivām un vikingiem... Arī Latvija bija pārstāvēta ar karogu un aprakstu, kaut savas atrakcijas tai nebija.

Uz Heidelberg ekskursijā devāmies vairākas reizes – gan darba darīšanās, gan vedot ciemiņus.  Heidelberg ir iecienīta tūristu vidū, jo atrodas ieleju ieskautas upes krastā, kas tai piešķir romantisku pieskaņu.

Viens no garākajiem braucieniem bija uz Dresden, kā arī Vācijas galvaspilsētu - Berlin, jo nevar taču dzīvot valstī, bet neizrādīt godu neapmeklējot tās galvaspilsētu! Berlīnē ir ļoti daudz vēsturiskā mantojuma un ļoti daudz vietu, ko apskatīt. Mēs izvēlējāmies ''resno riteņu tūri'' un visu dienu pavadījām apceļojot Berlīni riteņu grupā, gida pavadībā, kas bija gan izglītojoši, gan interesanti un uzjautrinoši. Apskatījām gan valdības ēkas, gan vēsturiski nozīmīgas vietas kā Mūri, Brandeburgas vārtus vai Checkpoint Charlie, kas bija pārejas punkts (robežpunkts) starp Austrum un Rietum Berlīni. Pavadītais laiks Berlīnē bija ļoti izglītojošs un iespaidiem bagāts!

Par cik ceļā uz Berlīni sanāca braukt cauri arī Dresden, tad nolēmām vienu dienu veltīt arī šai pilsētai. Man atmiņā visvairāk iespiedušies skati ar melnajām, apkvēpušajām ēku fasādēm, jo 2. pasaules kara laikā Drēzdene tika nobombardēta gandrīz līdz pamatiem, kas prasīja gandrīz 200,000 cilvēku dzīvību, kā arī vēsturiskais centrs tika iznīcināts gandrīz pilnībā. Šie skati ir redzēti gan dokumentālajās filmās, gan par tiem lasīts vēstures grāmatās, tā ka lai vai kā centos šo drūmo pieskaņu no sava prāta izslēgt, tā visas dienas garumā tā arī mani neatstāja...

Koln jeb Ķelne bija vēl viena no Vācijas pilsētām, ko apmeklējām. Visiespaidīgākais objekts, kas dienā piesaista vidēji 20,000 tūristu ir Ķelnes katedrāle, kas atzīta arī par pasaules kultūrvēstures mantojuma objektu. Ķelnes katedrāle ir tik milzīga, ka to nav iespējams dabūt kadrā, ja vien palīgā netiek ņemts lidaparāts vai kuģis! :) Šī katedrāe sākta celt 1248. gadā un pabeigta 1880. gadā. Vienīgais vārds, ko spēju dabūt pār lūpām, bija - grandiozi!

/ Katedrāles bildes autors: World Greatest Sites/

Bez pilsētu apmkelējumiem, mēs labprāt uzturējāmies arī svaigā gaisā mazāk apdzīvotās vietās. Kā iemīļota nodarbe mums bija vizināšanās uz kuģīša pa Rhein upes ieleju, apskatot krastos uzceltās pilis, augošos vīnogulāju laukus, kā arī paslīdot garām vai piestājot tipiskos Vācu ciematiņos.

Viens no šādiem ciematiņiem bija Rudesheim, kurš būtībā pilnībā sastāvēja no maziem veikaliņiem, kas bija īpaši skaisti Ziemassvētku laikā.

Runājot par Ziemassvētkiem, tad, manuprāt, šis bija visskaistākais laiks Vācijā, kad katrā pilsētas laukumā bija karstvīna smarža, svētku kņada, grauzdētu riekstu aromāts un ausīs skanēja ''O Tannenbaum, o Tannenbaum...'' Un vēl līdz šai dienai, kad iedomājos Vāciju, pirmais, kas nāk prātā ir vācu Ziemassvētku tirdziņi...

... kā arī baltās (un aukstās!!!) ziemas.

Un vēl jāpiemin, ka, kaut atrados citā valstī, sirdī es arvien paliku ''zirdzinieks'', tā ka izmantoju izdevību arī Vācijā turpināt praktizēt un uzlabot savas jāšanas iemaņas. Bez zirgiem mana dzīve jau vairs nav iedomājama...

Un nobeigumā vien gribu piebilzt, ka šī gada laikā ieguvu daudz jaunu draugu un paziņu, bet viens ir ļoti īpašs - bīgls Leo, kuru adoptējām no patversmes un kurš mūs ar savu jestro skatu uz dzīvi iepriecina vēl joprojām!

Auf Wiedersehen, Deutschland! - Man jāpako somas ceļam uz ASV!