Liene's Adventures

Ievads

Šis stāsts iesākās kā apraksts par mūsu piedzīvojumiem Kalifornijā 2 nedēļu garumā, bet, rakstot melnrakstu, ātri vien sapratu, ka stāstāmā ir pārāk daudz, lai to visu spētu “sabāzt” vienā īsā un skaidri saprotamā aprakstā. Tā nu nolēmu, ka iesākumam pastāstīšu par, bieži vien miglā tītu, pilsētu okeāna krastā - San Francisko, kurā bijām nobāzējušies mūsu Kalifornijas ceļojuma laikā un pavadījām daudz laika apskatot visu, ko šī pilsēta spēj piedāvāt.

Ierašanās

Tieši tāpat kā tūkstošiem citu tūristu, arī mani, ierodoties San Francisko lidostā, pārsteidz diezgan dzestrie laikapstākļi. Ir jūlija vidus pievakare, bet temperatūra ārā ap 55 (+13C) grādiem. Kā vēlāk noskaidroju, gada siltākie mēneši jeb “vasara” šajā reģionā ir septembris / oktobris. Par cik San Francisko ir okeāna krastā, tad tā ietekmē (un vēl šādu tādu apstākļu sakritības dēļ, ko nemāku izskaidrot), temperatūra dienā cauru gadu svārstās ap 60-70 (+17 līdz +21C) grādiem, bet naktīs 45-55 (+8 līdz +13C). Tā ka manis līdzpaņemtās kleitiņas un svārciņi šeit, diemžēl, netiks izmantoti. Un gluži tāpat kā liela daļa neinformētu tūristu, papildinu vietējo tirgotāju maciņus, nopērkot džemperi (kura cena, protams, ir neadekvāti dārga, bet ko padarīsi?!?).  

San Francisko ikonas

San Francisko ir tā vērta, lai tā pati par sevi būtu ceļojuma galamērķis. Skatāmā un darāmā ir pār pārēm. Ir tik daudz ikonu, kas raksturo San Francisko. 

Kā pirmo gribētu minēt Golden Gate Bridge (Zelta vārtu tilts). Zelta vārtu tilta vēsture ir diezgan interesanta, jo, kā zināms, tilts ir nevis zelta, bet gan sarkanā krāsā. Tā arhitekts gribēja tiltu noklāt ar zelta kārtiņu, lai tas nerūsētu, bet projekts sākotnēji, kā likās, izrādījās pārāk dārgs, tāpēc šo ideju atmeta un tiltu nokrāsoja sarkanu. Tagad, ik pāris gadus, tilts ir jākrāso pa jaunam (dēļ lielās rūsēšanas okeāna sāļu ietekmē) un ir aprēķināts, ka, ja tilts tiešām iesākumā būtu noklāts ar zeltu, tad tas vienalga būtu bijis lētāk, nekā ikgadējā restaurēšana.... Tā ir, kad grib ietupīt! Vēl viens fakts par šo tiltu (ar negatīvu pieskaņu) – tā ir “populāra” pašnavnieku vieta. Ir tikai pāris cilvēki, kuriem ir izdevies izdzīvot, nolecot no tilta. Pie tam, 99% pašnāvnieku no tilta lec ar skatu uz San Francisko pilsētu. Skats ir fantastisks un, man šķiet, ja ne kā cita, tad tā dēļ vien vēl būtu vērts dzīvot...

Kā otrs objekts, kas raksturo San Francisko, būtu jāmin Alcatraz cietums. Šī iestāde ir bijusi arī vairāku Holivudas grāvēju filmēšanas laukums. Noteikti gribam doties tūrē apskatīt Alcatraz no iekšpuses. Tā kā cietums atrodas uz salas, tad tur nokļūt var tikai ar kuģīti un tūres atiet ik pa 1 stundai. Kad mēs sākam interesēties par biļetēm, izrādās, visas jau ir izpārdotas 3 nedēļas uz priekšu un tuvākais pieejamais datums ir 8. augusts. Bet mēs 2. augustā dodamies prom. Ak, skāde. Tieši šāds pats liktenis mūs piemeklē ar vaļu skatīšanās tūrēm okeānā. Biļetes iepriekšpārdotas jau nedēļām. Tā ka ieteikums – ja gribiet ko apskatīt, pasūtiet biļetes jau mēnesi iepriekš! Neko darīt, nākošreiz būsim gudrāki.

Kaut mazs sarūgtinājums par “zaudētajām” ekskursijām, oma ātri vien uzlabojas, jo darāmā pietiek tāpat. Aizstaigājam līdz Lombard Street, kas ir vislīkumainākā iela pasaulē. Noteikti izmantojam izdevību šos līkločus izbraukt arī ar savu auto, kaut uz to ir jāgaida rindā, jo neesam jau vienīgie šādi “gribētāji”. Iela ir izbūvēta ar līkločiem, lai mazinātu stāvo kritumu. Ja tā būtu uzbūvēta taisni, tā būtu pārāk stāva, lai pa to droši varētu braukt lejā auto.

Pēc tam paēdam pusdienas Pier 39, kas sākotnēji bija vien kuģu doki San Francisko līcī, bet tagad ir populāra tūristu vieta ar restorāniem, svaigi ķertu jūras velšu tirdziņu (kuras var arī pašu acu priekšā izķidāt un pagatavot), suvenīru bodēm, kā arī tūktošiem jūras lauvu! Šīs savvaļas jūras lauvas, nevienam nezināmu iemeslu pēc, izvēlējās par savu mājvietu tieši šo tūristu piebāzto reģionu un mīt te jau gadu desmitiem.

Iepirkšanās padomi "No Returns, No Exchanges"

Kas attiecas uz suvenīru bodēm, tad noteikti pieminēšanas vērts ir mūsu piedzīvojums ar fotokameru. Staigājot gar veikaliem un bodēm, tiekam ievilināti fotoveikalā un intereses pēc painteresējos par platleņķa objektīvu manai kamerai. Šiem (indiāņu paskata pārdevējiem) šāds objektīvs, protams, IR! Rāda man un stāsta, un saka, ka maksājot $299, bet mums došot par $250. Pētām brendu, bet tā kā par to daudz nezinu, saku, ka iešu mājās un papētīšu internetā pirms pirkšanas. Ejot ārā, šie bļauj pakaļ: “Ja pirkšu tagad, tad dos par $100”. Nu gluži kā indiešu bazārā. Nenopērku. Mājās pētot, izrādās, pats lētākais Axer objektīvs internetā maksā ap $700 un tik uz augšu. Tā ka, ja gribiet lēti iepirkties, brauciet uz San Francisko!!!:) Tik viens fakts, pie šīs pašas bodītes durvīm karājas uzraksts: “ Nemainām un atpakaļ nepieņemam”.

Cilvēku labākie draugi

Pēc šiem piedzīvojumiem nolemjam iepirkšanos atstāt uz vēlāku brīdi un dodamies pastaigā gar līča krastu. Sērfotāju netrūkst, kad pēkšņi tālumā pamanām spuru. Panikā nezinām, vai bļaut vai māt ar rokām, vien stāvam kā apstulbuši. Haizivs? Izrādās, tas ir bariņš delfīnu, kas “rotaļājas” ar attālāk esošajiem sērfotājiem... Kādu brīdi pasēžam un pavērojam un tad dodamies tālāk. 

Par dzīvniekiem runājot - grūti nepamanīt, ka San Francisko mīl suņus. Tie te ir visur, visādos izmēros un krāsās, un uzrakstus par pavadām neviens neņem vērā... Un šķiet, ka arī paši kārtībnieki ir gluži vienaldzīgi par šo faktu. Jāsaka gan, ka suņi šeit ir vienreizēji paklausīgi un bez visām pavadām cītīgi skrien / stāv / sēž savam saimniekam blakus. Izskatās, dažs labs arī zin, kas ir sarkanā uz zaļā luksafora gaisma un kā izskatās gājēju pāreja. Nevaram izlemt, vai tā ir San Francisko suņu gudrā iedzimtība vai skološana no saimnieku puses...  

Ko vēl pamanījām - suņu pastaigā vešana "masveidā" ir visai tipiska parādība šajā pilsētā. Gluži kā mums bērnu māmiņas satiekas spēļlaukumā, šie suņu staidzinātāji no rītiem satiekas parkos un kopā pavada laiku spēlējoties ar saviem audzēkņiem. Labs papildus ienākumu avots, ja ir pāris liekas stundas dienā. Lielākais suņu skaits, ko pamanījām vienai personai, bija 9 suņi.

Šis tas no citām kultūrām

Turpinot pilsētas apskati, nonākam pie Chinatown (ķīniešu rajons), Japantown (japāņu rajons), un Little Italy (itāļu rajons). Katrs no šiem rajoniem ir tik savdabīgs gan arhitektūras, gan cilveku ziņā, ka liekas, tiešām atrodies Ķīnā, Japānā vai Itālijā... Mazliet vairāk pakavējāmies Chinatown un gandrīz piemirstam, ka atrodamies ASV – dzird tikai ķīniešu valodu, ķīniešu uzraksti, pārtika un arī... netīrība. Apskatīt interesanti, bet uzturēties šeit pārāk ilgi vēlmes nav.

Galavārds

Tā, klīstot augšā lejā pa San Francisko stāvajām ielām, paiet mūsu dienas un atvaļinājums šajā skaistajā pilsētā. Ne apraksts, ne bildes nespēj patiesi atainot vai noraksturot San Francisko. Tā ir jāredz un jāizjūt katam pašam. Un kaut arī šis bija jau mans otrais bauciens uz San Francisko, skatāmā vēl ir atlicis arī trešajai reizei, kura, esmu pārliecināta, kaut kad atkal pienāks...